Programma

                21.gadsimtā Latvijas tauta ienāca sašķelta. Mūsu valsts sadalījās tajos, kas ar cerību lūkojās nākotnē, un tajos, kas dzīvo bažās par šodienu. Mēs esam sadalīti nabagajos un bagātajos; latviešos un nelatviešos; lauku un pilsētu iedzīvotājos; izglītotajos un pusizglītotajos; tajos, kas priecājas par neatkarīgas Latvijas un demokrātijas atdzimšanu, un tajos, kas no malas ar aizvainojumu un šaubām lūkojas uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Tajos, kam atvērti ceļi uz jebkuru valsti, un tajos, kam nepietiek naudas biļetei pilsētas transportā. Vieni brauc uz ārvalstīm, lai mācītos pasaules labākajās universitātēs, citi - lai pusverga darbā pelnītu sūru maizi. Vieni vēlas redzēt Latviju daudznacionālu un multikulturālu, citi joprojām raizējas par savas valodas un kultūras likteni.

            Latvija jau ir atzīmējusi 26. savas neatkarības gadadienas. Šo gadu laikā mēs esam izveidojuši tirgus ekonomiku un demonstrējuši ātru ekonomisko izaugsmi. Esam sevi sajutuši kā “Baltijas tīģeri”. Taču drīz vien izrādījās, ka mūsu mājas būvētas uz nedroša pamata un neiztur nopietnus pārbaudījumus. To, ka Latvija tik grūti pārdzīvoja un turpina pārdzīvot pasaules krīzes sekas, ir ne tikai globālās ekonomiskās konjunktūras sekas. Tā ir arī pašas valsts varas vaina, kura nespēj mīkstināt šo triecienu, nevēlējās domāt divus soļus uz priekšu un izvēlējās tūlītējus labumus, nevis ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti.

Mēs esam aizmirsuši to, ka tie ir tikai līdzekļi mūsu mērķa sasniegšanai - lai visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā valstī būtu labāka dzīve. Tā mēs saskārāmies ar nabadzību un sociālo noslāņošanos, kas iedveš bailes par mūsu bērnu nākotni.

Mēs esam izveidojuši brīnišķīgas demokrātiskas institūcijas ar demokrātiski ievēlētiem politiķiem, taču aizvien vairāk zaudējam ticību viņu spējai un vēlmei strādāt mūsu u8n valsts labā. Vairāk kā divdesmit gadu laikā valsts un tās politiķi maz centās, un vēl mazāk guva sekmes Latvijas sabiedrības apvienošanā pēc pagājušā gadsimta sarežģītās un traģiskās vēstures. Nesaprašanās starp cilvēkiem, atsvešināšanās starp valsti un tās pilsoņiem kļūst par šķērsli ceļā uz mūsu valsts labāku nākotni, ierobežo mūsu sabiedrības lielo radošuma potenciālu. Taču politiķi līdz šim nav atraduši sevī spēku atzīt, ka mūsu noietais ceļš daudzējādā ziņā ir zaudēto iespēju ceļš. Rezultātā mēs esam zaudējuši daudzus no tiem, kas ceļā devās kopā ar mums.

Ir pienācis laiks gan ekonomikai, gan valstij likt strādāt mūsu labā. Tāpēc, lai cik atšķirīgi mēs arī būtu, valsts nākotni mēs varam celt tikai kopīgi. Ir pienācis laiks izrādīt iniciatīvu jaunajai paaudzei, kura, saglabājot savu individualitāti un dažādību, valsts labā spēs rīkoties kopīgi. Pienācis laiks pateikt : Šī zeme esam mēs paši, un tikai visi kopā mēs spēsim veidot tās nākotni. Valstij un demokrātiskajām institūcijām ir jābūt nevis arēnai politiķu un biznesmeņu ēnu spēlēm, bet gan sabiedrības un tās pilsoņu interešu paudējam. Tas nozīmē, ka daļa atbildības par valsti jāuzņemas katram tās iedzīvotājam. No mums ir atkarīgs, lai valsts darbotos saskaņā ar mūsu interesēm un mūsu vērtībām.

To pamatā ir cieņa pret cilvēku:

Brīvība - tā ir brīva gan no nabadzības, gan sociālās atsvešināšanās. Tā ir brīvība katram izrādīt ekonomisko iniciatīvu, cerot uz valsts godīgumu. Tās ir cilvēka tiesības tikt atzītam par sabiedrības pilntiesīgu locekli neatkarīgi no valodas, kultūras, dzīvesveida un politiskajiem uzskatiem.

Vienlīdzība - Tās ir patiesi vienlīdzīgas tiesības katram būt pilntiesīgam sabiedrības loceklim, neraugoties uz maznodrošinātību, invaliditāti vai vecumu.

Solidaritāte - tā ir spēja katram rīkoties kopīgi ar citiem, vairāk sasniedzot sociāli stabilu un taisnīgu sabiedrību. Tā ir arī gatavība sniegt palīdzību tiem, kuriem tā ir vajadzīga.

Uz šīm vērtībās balstās arī mūsu citādās sabiedrības redzējums. Tā ir patiesās demokrātijas sabiedrība, kurā politiskās institūcijas ir caurskatāmas, pieejamas un kuras kontrolē brīvi un atbildīgi pilsoņi, kur politikas un sociālas pretrunas tiek risinātas līdztiesīga dialoga ceļā valsts likuma ietvaros.

Tā ir sociāla stabilitātes un uzticības sabiedrība, kas vēršas nākotnē, ir saprotoša un atvērta globalizētās pasaules izaicinājumiem un iespējām. Kur veseli, izglītoti un par saviem spēkiem pārliecināti cilvēki atklāj potenciālu savam un citu labumam. Tā ir sociāla taisnīguma sabiedrība, kurā tiek cienīts katrs cilvēks, kur universāla pieeja zināšanām, izglītībai un informācijai garantē tehniskā progresa izmantošanu katra sabiedrības locekļa labā.

Tā ir inovatīva un uz zināšanām balstīta sabiedrība, kurā brīva un konkurētspējīga tirgus ekonomika izmanto zinātniski tehnisko progresu cilvēku labā, rūpējoties par unikālu kultūras bagātību un apkārtējās vides saglabāšanu.

No tā izriet arī mūsu izvirzītās prasības valstij:

Valsti jāinvestē cilvēkā, garantējot katram sociālās pamattiesības - ārstēšanos, mūžizglītību un sociālo atbalstu vājajiem. Tikai veseli, izglītoti un par rītdienu pārliecināti cilvēki spēs panākt valsts uzplaukumu.

Valstij pirmām kārtām jādomā par bērniem un jauniešiem- par viņu izglītību, veselību un darbiekārtošanu. Tikai darbspējīga, izglītota, darbiekārtota un vesela jaunatne ir cienīta vecuma ķīla esošajām un nākamajām paaudzēm.

Valstij veselības aprūpes sistēma jāattīsta cilvēku labā, nevis medicīnas biznesa labā. Pieeja efektīvai ārstēšanai jānodrošina visiem, neatkarīgi no ienākumiem un dzīvesvietas. Tieši 6tāpēc mēs maksājam savus nodokļus.

Valstij katram cilvēkam jāgarantē politiskās, kultūras un sociālās tiesības. Kultūru, valodu, dzīves un domu stilu daudzveidība ir Latvijas bagātība, kurai jākļūst par valsts resursu, nevis par pamatu konfliktiem.

Valstij jāatbalsta brīva, globālajai ekonomikai sagatavota uzņēmējdarbība, kas balstās uz cilvēciskā kapitāla izmantošanu un inovācijām. Tikai aktīva sadarbība starp valsti, uzņēmējiem un pilsonisko sabiedrību spēs panākt ekonomisko attīstību, kas balstīta uz zināšanām un tehnoloģijām, maksimālu nodarbinātību, veseliem, izglītotiem un radoši produktīviem darbiniekiem. Ekonomiskie panākumi nav iespējami bez cieņas pret cilvēku, bet bizness- bez sociālās atbildības.

Valstij jādara daudz vairāk, lai palīdzētu biznesam darboties Latvijā, tai kompetenti un droši jālobē Latvijas uzņēmēju intereses Eiropas Savienībā. Ārpolitikā un iekšpolitikā par galveno prioritāti jākļūst nevis cīņai par pagātnes notikumu interpretāciju, bet pilnīgai iespēju izmantošanai uzņēmējdarbībā gan Rietumu, gan Austrumu virzienos.

Pēc 26.Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem mums ir laiks atgriezties pie aizmirstiem tā laika lozungiem: pienācis laiks mums kopīgi celt mūsu kopīgās mājas. Tas prasīs no mums vienotību un gatavību godīgi vienoties par to, kādas būs šīs mājas. Tas prasīs ne tikai meistarīgus projektus, bet arī jaunus cilvēkus. Nepieciešams, lai sabiedri8skajā darbībā un politikā ienāktu jauna paaudze ar 4 jaunām idejām un jauniem spēkiem. Tāpēc mēs veidojam partiju “Vienoti Latvijai”. Šī partija un tās biedri ir apņēmušies panākt mūsu valsts virzību augstākminēto mērķu virzienā aktīvi, godīgi un atklāti piedaloties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Mēs aicinām visus, kas piekrīt šiem mērķiem un sajūt sevī spēku un vēlmi Latviju darīt labāku, mums pievienoties.

Cerība, ka kāds to izdarīs mūsu vietā, ir veltīgas. Ir pienācis laiks rīkoties. Rīkoties kopīgi- mūsu nākotnes, mūsu ģimeņu un mūsu valsts nākotnes vārdā!



Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .